Itālijas akmens priede, Ref. 2902

Itālijas akmens priedes (Pinus pinea) bonsai iespējams iegūt dažādos veidos:
- no sēklām (ar stratifikāciju ledusskapī 2–3 mēnešus, lai imitētu ziemas periodu).
Pēc tam tās jāiesēj labi drenētā augsnē un jāgaida dīgšana (tas var aizņemt vairākus mēnešus).
- no jauna stādiņa (ieteicamākais veids)
- ja iegādājaties jaunu pinijas stādiņu, to var sākt veidot kā bonsai uzreiz.
- no yamadori (savvaļā atrasta priede)

2. Augsne un pods
Augsne: pīnija mīl labi drenētu substrātu. Ieteicamais maisījums:
akadama : pumeks : lava (2:1:1),
Pods:
Pirmajos gados dziļš treniņpods, lai attīstītu saknes.
Kad sakņu sistēma izveidojusies, sekls bonsai pods, kas akcentē koka formu.

3. Laistīšana
Priežu bonsai necieš pastāvīgu mitrumu, tāpēc jānodrošina līdzsvars.
Vasarā – laistīt biežāk, bet ļaut augsnei viegli izžūt starp laistīšanas reizēm.
Ziemā – laistīt mazāk, īpaši, ja bonsai tiek turēts vēsā vietā.
Lietojiet mīkstu, nostādinātu ūdeni, vēlams ar zemu kaļķa saturu.

4. Gaisma un temperatūra
Pīnija prasa daudz saules gaismas – vismaz 6–8 stundas dienā.
Labākā vieta – pilnā saulē ārā vai ļoti gaišā vietā telpās.
Ziemas temperatūra:
Ideāli +5…+10°C, jo priedei ziemā sākas miera periodā.
Jāizvairās no sasalšanas, kā arī no pārāk siltiem apstākļiem.

5. Atzarošana un veidošana
Galvenā atzarošana – veicama ziemas beigās vai pavasarī, pirms jauno dzinumu augšanas.
Jaunos dzinumus (sveces) saīsināšana – jūnijā, kad tie sacietē. Tas palīdz veidot blīvāku skuju vainagu.
Stieple – izmanto rudenī vai ziemā, lai piešķirtu vēlamo formu. Stieples jānoņem savlaicīgi, lai tas neievainotu mizu.
Veco skuju noņemšana – rudenī izretina skujas, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju.

6. Pārstādīšana
Biežums: reizi 3–5 gados, atkarībā no sakņu augšanas.
Labākais laiks: Pavasaris, pirms jauno dzinumu augšanas.
Sakņu apgriešana:
Neapgriezt vairāk kā 30% sakņu, lai izvairītos no stresa kokam.
Izvēlēties labi drenētu substrātu jaunajam podam.

7. Mēslošana
Pavasarī un rudenī – organisks vai sabalansēts minerālmēslojums (skat. šeit).
Vasarā – mēslojumu lietot mazāk, lai koks neizstieptu dzinumus pārāk garus.
Ziemā – nelietot mēslojumu, jo pinija ir miera periodā.

8. Kaitēkļi un slimības
Biežākie kaitēkļi:
Laputis – var ārstēt ar ziepjūdeni vai insekticīdu.
Tīklērces – parādās sausā vidē, jānodrošina mitruma balanss.
Vairogu laputis – jānoņem mehāniski un jālieto speciāli līdzekļi.
Sēnīšu slimības:
Skuju brūnēšana var būt sēnīšu infekcijas pazīme.
Regulāri jāpārbauda koks un jānodrošina laba ventilācija.

9. Populāri bonsai stili pīnijai.
Pinija ir gracioza priede, un to var veidot vairākos klasiskos bonsai stilos:
Chokkan (formāls stāvais) – taisns stumbrs, klasisks un simetrisks izskats.
Moyogi (neformālais stāvais) – viegli izlocīts stumbrs dabiskam efektam.
Shakan (slīpais stils) – it kā vēja ietekmē noliecies koks.
Kengai (kaskāde) – koks aug lejup no poda, imitējot augšanu uz klints malas.