Tilts Zen dārzā, Ref. 8615

Tiltu Zen dārzā var uzskatīt par pārejas un savienojuma simbolu, garīgo ceļu un apziņu. Tas iemieso ideju, ka cilvēks, šķērsojot tiltu, virzās uz harmoniju, uz savu patieso būtību, uz apgaismojumu.
Tilts simbolizē pāreju no viena stāvokļa uz citu:
- no pasaulīgā uz garīgo,
- no ilūzijām uz apgaismību,
- no steigas uz mieru.
Dzen tradīcijā pats tilta šķērsošanas process ir meditācijas akts: katrs solis atgādina par cilvēka iekšējo ceļu
Tilts savieno krastus, kas tiek interpretēts kā:
- saikne starp zemi un debesīm,
- starp apziņu un zemapziņu,
- starp cilvēku un dabu.
Tas parāda, ka pretstati ir nedalāmi un harmoniski pastāv līdzās.
Bieži tilts ir pārklāts pār dīķi vai strautu. Ūdens simbolizē dzīvi un tās plūdumu, bet tilts - veidu, kā šķērsot šo plūdumu, nezaudējot domas un vēlmes.
Dažkārt to interpretē kā “ceļu uz mūžību” - pāri mainīgajai laika plūsmai.
Japāņu dārzos tilti ved uz tējas namiņu.
Šāds pārejas posms simbolizēja attīrīšanos pirms tikšanās ar Tēju (un tātad - ar Patiesību).
Šķērsojot tiltu, cilvēks it kā atstāja aiz sevis pasaulīgo kņadu.
Līkumotais tilts simbolizē ceļa grūtības: pārvietošanās pa to prasa koncentrēšanos un uzmanību. Tas ir garīgās disciplīnas tēls.
Taisnais tilts izsaka dzen prakses vienkāršību un taisnīgumu: iet taisni, bez apvedceļiem.
Akmens tilts simbolizē izturību un mūžību, bet koka tilts — dabiskumu un mainīgumu.

Augstums: 25 mm
Materiāls: kompozīts